Laikā, kad pieaug vides piesārņojums, no ķīmijas nav iespējams izvairīties ne uzturā, ne sadzīvē un skaistumkopšanā, palielinās to cilvēku skaits, kas cieš no dažādām alerģijām. Pasaules alerģijas nedēļas laikā Beautyexperts pēta izplatītākos alerģiju cēloņus, to noteikšanas iespējas un ārstēšanu.
Kā izpaužas alerģija
Pasaulē no alerģiskām slimībām cieš aptuveni 40% cilvēku un to skaits turpina pieaugt. Alerģija ir organisma imūnsistēmas reakcija uz alergēnu, kas ir kāds ārējās iedarbības kairinātājs. Reakcija rodas, ja organisms saskaras ar to vai ķīmiskas uzbūves ziņā līdzīgu vielu. Alerģiskas reakcijas var skart visu organismu – ādu, acis, elpceļus, sirds un asinsvadu sistēmu, locītavas, nervu sistēmu, kuņģa un zarnu traktu. Raksturīgākās reakcijas uz alergēnu ir iesnas, šķaudīšana, acu asarošana, konjunktivīts, klepus, aizsmakums, mutes un rīkles niezēšana, gļotādas tūska, galvassāpes, ādas iekaisumi, ekzēmas uzliesmojumi u.tml. Alerģija var iedzimt vai parādīties pēkšņi dzīves laikā, tā var pēkšņi arī pazust. Bērniem visbiežāk novērojama pārtikas alerģija uz pienu, olām, riekstiem, zivīm, kā arī dažādām krāsvielām, kuras pievieno pārtikai. Pēc norises izšķir agrīnās reakcijas (sākas tūlīt pēc saskares ar alergēnu vai laikā līdz 8 stundām) un vēlīnas reakcijas, kas var izpausties arī 24 līdz 72 stundu laikā pēc saskares ar alergēnu. Izplatītākie alergēni ir ziedputekšņi, putekļi, dažādi mikroorganismi, sēnītes, medikamenti, krāsvielas, ķīmiskas vielas, dzīvnieku blaugznas, insektu kodumi, pārtikas produkti utml.
Kā noteikt alerģijas izraisītāju
Lai arī iespējamo pārbaudāmo alergēnu spektrs pašlaik ir ļoti plašs, pat neskaidrās situācijās ir iespējams noskaidrot alerģijas izraisītāju. Tas ir svarīgi, jo ārstēšanas taktika dažādu alergēnu gadījumā var būt ļoti atšķirīga. Pastāv vairākas metodes alerģiju diagnostikā un piemērotāko noteiks ārsts – alergologs. Vispirms speciālists veic vispārēju izmeklēšanu, pēc tam nozīmē specifiskus testus. Vienkāršākais un izplatītākais no tiem ir ādas proves (karifikācijas jeb prick) tests. Uz ādas tiek uzpilināti daži pilieni līdzekļa, kas satur iespējamo alergēnu, šajā vietā āda ar lancetes palīdzību tiek ieskrāpēta. Vidēji pēc 15 – 30 minūtēm tiek nolasīta ādas reakcija un noteikts kādiem alergēniem var būt nozīme simptomu attīstībā konkrētam cilvēkam. Pieejams arī sarežģītāks paņēmiens – intrakutānā testēšana, kuras laikā ar vienreizlietojamu adatu tiek veikts viegls dūriens (1 mm dziļumā). Ar šīs metodes palīdzību alergēns tiek ievadīts jau dziļāk ādā, kas sniedz precīzākus rezultātus. Tāpat par alerģijām var uzzināt veicot asins analīzes. Asinis tiek nodotas laboratorijā, kurā tās tiek pakļautas dažādiem alergēniem un, novērojot reakciju, speciālists izdara secinājumus. Cilvēkiem, kuriem ir izteikta jūtība pret saules stariem, kas izpaužas kā alerģiska tipa izsitumi saulei atklātās ķermeņa daļās, iesaka veikt foto aplikācijas testu.
Lai diagnosticētu alerģiju un koriģētu ārstēšanu, ārsts var ieteikt rakstīt speciālu dienasgrāmatu. Tas dod iespēju nozīmēt profilaktisku ārstēšanu vai novērst saskari ar alergēnu. Precīzu diagnozi ārsts var noteikt pēc visu datu kopuma: aptauja, apskate, laboratoriskie dati un reakcija uz ārstēšanu.
Kad pie vainas ir kosmētika
Bieži vien alerģiska reakcija uz ādas var izpausties vairākas dienas pēc saskarsmes ar alergēnu. Tādos gadījumos sākotnēji nav skaidrs, uz kādu tieši vielu āda ir reaģējusi, bet biežākais cēlonis šādās situācijās ir kosmētiskie līdzekļi vai sadzīves ķīmija. Izplatītākie alergēni kosmētikā ir peru balzāms, (izmanto smaržās, dekoratīvajā kosmētikā, mutes skalošanas līdzekļos), formaldehīds (plaši pielietots kosmētisko līdzekļos kā konservants), dažādi augu valsts ekstrakti (kampareļļa, rozmarīns, eikalipts), konservants Quaternium-15 (formaldehīda atvasinājums, ko bieži pielieto kā antibakteriālu līdzekli industriāli ražotos krēmos). Alerģiskas reakcijas var izraisīt arī nagu lakas, matu krāsas un veidošanas līdzekļi. Lai noskaidrotu uz ko tieši reaģējusi āda, jāveic specifiski kontaktalergēna, jeb patch testi.
Alerģiju nedrīkst ignorēt
Pat gadījumos, kad alerģijas reakcija nav izteikta, sadzīvot ar to nav vēlams, jo šādas saslimšanas pazemina organisma imunitāti. Jo agrāk būs pamanīta problēma, jo ātrāk tā tiks atrisināta un mazāk izdevumu būs nepieciešams. Ja reiz ir piedzīvota spēcīga alerģiska reakcija (anafilaktiskais šoks), tas nozīmē nokļūšanu riska grupā uz visu mūžu. Tādos gadījumos iesaka reizi gadā veikt pamattestus (pilna asinsaina, asinis alerģijas, imunoloģija, infektoloģija un bakterioloģija; urīna un izkārnījumu (fēču) izmeklēšana uz parazitoloģiju), kā arī ievērot veselīgu dzīves veidu.
Alerģiju testus iespējams veikt Latvijas lielākajās klīnikās/laboratorijās.
