Pēdas/NagiRokas/Kājas

Lai pēdas nezina bēdas!

Zinātnieki aprēķinājuši, ka vidēji dienā cilvēks veic 5000 soļu, bet visa mūža garumā kājas mūs pārvieto 25 000 kilometrus. Sasummējot cilvēka dzīves laikā nostaigāto kilometru skaitu, mēs četras reizes apstaigājam apkārt zemeslodei. Tāpēc pēdas noteikti ir pelnījušas īpašu aprūpi! Ir daudzas lietas kā rūpēties par tām mājās pašu spēkiem, bet, ja pamani, ko tādu, kas traucē tavu pēdu labsajūtai un vizuālajam izskatam meklē palīdzību un lūdz  padomu dermatologam, tehniskam ortopēdam, podiatrijas specialistam, traumatologam – ortopēdam, fizioterapeitam vai kādam citam speciālistam, jo gan diagnostikas, gan ārstēšanas iespējas mūsdienās ir ļoti plašas.

Lai pēdas būtu veselas un spēcīgas

  • Ikdienā ieteicams izvairīties no augstpapēžu kurpju biežas valkāšanas, nēsā kurpes ar optimālu papēžu augstumu – līdz 3 cm.
  • Pusaudžu vecumā, kad kauli aug daudz straujāk par muskuļiem un muskuļu saitēm, nepieciešams papildu atbalsts pēdai. Ja tāda nav, kauls var deformēties jau pašos dzīves pirmsākumos. Pret šo nelaimi ārsti jau sen ir izdomājuši neticami vienkāršu brīnumlīdzekli — apavos ieliekamās atbalsta zolītes. Tās ražo speciāli gan zābakiem, gan kurpēm, gan vasaras sandalēm. Parasti to valkāšana kļūst svarīga divos vecuma posmos: pusaudža gados, kad kāja tikai veidojas, un vecumā pēc 40, kad mūsu kājas atkal jūtas nedrošas piedzīvotās slodzes dēļ. Ortopēdiskā zolīte neaizvieto kaulu vai saites, bet palīdz pēdai noturēties pareizā anatomiskā stāvoklī, no kā izriet arī visa turpmākā kājas un pēdas veselība.
  • Cilvēkiem ar noslieci uz pirkstu deformāciju veidošanos augstpapēžu apavu valkāšana pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos, piemēram, svētkos. Vislabāk konsultēties ar ārstu un savlaicīgi izvēlēties ortopēdisko zolīti.
  • Pēdu veselībai ļoti ieteicama ir bieža apavu maiņa. Nedrīkst ilgstoši nēsāt gumijniekus. Ziemā telpās vajadzētu staigāt maiņas apavos, jo zābaku valkāšana veicina kāju svīšanu. Apavi ir jātīra un jāmazgā ne tikai no ārpuses, bet arī iekšpuses. Apavu zolītes ir jāmaina vai jādezinficē. Lai izvairītos no inficēšanās ar ādas un nagu sēnīšu slimībām, mājās un ciemos jānēsā tikai savi apavi.
  • Pēc kāju mazgāšanas tās rūpīgi jānosusina, arī pirkststarpas, lai mazinātu sēnīšu infekciju risku. Arī pēc saunas, dušas vai peldbaseina ir rūpīgi jānomazgā un jānoslauka pēdas, profilakses nolūkā jāpastrādā āda ar kādu pretsēņīšu līdzekli. Obligāti katram jāizmanto savs dvielis, lai mazinātu cilvēka papilomas vīrusa izraisīto kārpu infekcijas risku.
  • Ieteicams veikt ārstniecisko (sauso) pedikīru, kura laikā var panākt ne tikai kosmētisku efektu, bet arī atrisināt daudzas ar pēdu un nagu veselību saistītas problēmas. Piemēram, sēnīti, kārpas, varžacis un citas problēmas, kuras mājas apstākļos nav iespējams likvidēt. Aparātpedikīrs ļauj iztikt bez asiem instrumentiem, līdz ar to tas ir mazāk trau­matisks nekā klasiskais pedi­kīrs. Arī likvidējot sabiezējušo ādu, kutikulu, netiek traumēts veselais, dzīvais slānis, līdz ar to āda tik ātri atkal nekļūst raupja un pedikīru var veikt retāk. Tā kā ro­tējošie pulējamie uzgaļi ir pielāgojami katram klientam individuāli- tie ir da­žāda izmēra un raupjuma, iespējams apstrādāt tās nagu un pēdas daļas, kurām parastā pedikīrā, izmantojot šķērītes un žileti, nav iespējams piekļūt. Turklāt, aparātam darbojoties, ir neliela vibrācija, līdz ar to kājām tiek veikta arī masāža.
  • Saišu un pēdas muskulatūras nostiprināšanai un rūdīšanai derēs speciāli vingrinājumi — staigāšana basām kājām pa dažādām nelīdzenām virsmām (oļi, smiltis, zālājs utt.) un bradāšana pa ūdeni. Pēc pamošanās, vēl guļot gultā, pavingrini pēdas — pagrozi uz iekšu un āru. Staigājot basām kājām, pastaigā uz pēdu iekšpusēm, tad uz ārpusēm, uz pirkstu galiem, uz papēžiem. Ar pēdām var paviļāt nelielu bumbiņu vai čiekuru. Šīm “pēdu nodarbībām” vajadzētu kļūt par neiztrūkstošu ikdienas sastāvdaļu, līdzīgi kā zobu tīrīšana.

Kā lutināt kājas?

* Ja pēdu āda ir vesela (to nav skārusi sēnīte, kārpas, varžacis, āda nav pārāk sausa, plaisājoša), kājas var pavannot. Taču pēdas nav ieteicams vannot ilgāk par 10 minūtēm, jo tiek traucēti fizioloģiskie procesi starp ādas atmirušo un veselo slāni. Traumējot veselo ādu, tiek izsaukts papildus pēdu sausums, ādas sacietējumi un plaisājumi. Ūdens temperatūra nedrīkst pārsniegt 36 Cº . Ik dienu pēdas var pavannot tējas novārījumā (kumelītes, kliņģerītes, ozolu mizas u. c.). Ja āda ir sausa, ūdenim var pievienot speciālas eļļiņas. Ja kājas pastiprināti svīst, vannojot tās, ūdenim var pievienot SPA sāli vai speciālus līdzekļus, kas sniegs ne tikai viegluma sajūtu kājām, bet arī ārstniecisku efektu– profilaktiskā nolūkā novērsīs dermatoloģiskas saslimšanas. Pastiprinātas svīšanas gadījumā, kājas tāpat kā ķermeni var pakļaut kontrastpeldēm. Piemēram, uz 3 minūtēm kājas paturēt siltā ūdenī, vienu minūti- aukstā. Galvenais, kāju vannošanu pabeigt ar auksto peldi!

* Pēc peldes var noņemt virsējo atmirušo raga kārtiņu ar skrubi, pīlinga krēmu. Ādu lobošos līdzekļus var ieziest no pēdām līdz ceļgaliem, pēc tam ar mitriem pirkstiem izdarot maigas apļveida masējošas kustības, īpaši apstrādājot sauso ādu uz papēžiem un sabiezējumus uz pēdām. Pēc ādas lobīšanas procedūras kājas jānomazgā. Šāda viegla iemasēšana ādā stimulēs asinsriti, atsvaidzinās ādu, mazinās nogurumu un kalpos par labu pamatprocedūru turpmākiem ārstnieciski profilaktiskiem pasākumiem.

* Ādas sabiezējumus likvidējot mājas apstākļos, svarīgi ielāgot, ka ādu ar speciālu vīlīti jāapstrādā sausu, pirms mērcēšanas, lai sabiezējumus noberztu līdz noteiktai robežai un netraumētu veselo ādas slāni, pēdas nekļūtu jutīgas un viegli ievainojamas. Nepatīkamās ādas sabiezējumu likvidēšanas procedūras atvieglošanai var izmantot speciālus mīkstinātājus jeb kalozos šķīdumus. Mīkstinātāju uzklāj uz problemātiskajām vietām, ļauj tam mirkli iedarboties un pēc tam šīs vietas apstrādā ar vīlīti. Tā kā kalozie šķīdumi ir bāzes viela, āda pēc procedūras obligāti jānomazgā. Tomēr, ja sabiezējumi ir pārāk cieti, saplaisājuši vai izveidojusies varžacs, vēlams konsultēties ar speciālistu.

*Ar krēmu pēdas ieziež aptuveni 3– 4 minūtēm pēc mērcēšanas un 3– 5 minūtes uzgaida, līdz krēms iesūcas ādā. Tas nedrīkst palikt arī starp pirkstiem, jo šajās vietās krēms neiesūcas ādā un kalpo par iemeslu ādas plaisāšanai. Pēdas vajadzētu iesmērēt ar speciāliem kāju krēmiem, kuriem ir dezinficējoša iedarbība un atkarībā no sastāva novērš arī konkrētu problēmu (sēnīte, plaisājoši papēži, kāju svīšana utt.). Atkarībā no vēlmēm tie ir atvēsinoši vai arī sildoši. Lietojot krēmu, nevajadzētu aizmirst arī ienadžus. Ja āda ir normāla, var lietot līdzekļus ar mazāku lipīdu saturu, sausai ādai nepieciešami barojoši un mitrinoši krēmi. Pēdām atkarībā no vēlmēm var uzlikt arī dažādas maskas. Īpaši ieteicama ir dūņu maska, kas attīra, mīkstina un baro ādu. Savukārt māla maskas attīra ādu un uzlabo asinsriti.

*Pēdu svīšanu iespējams mazināt, lietojot dažādus dezodorējošus un atsvaidzinošus kāju kopšanas līdzekļus. Taču to iedarbība būs sekundāra un pārmērīga to lietošana (it sevišķi problemātisku pēdu gadījumā) var negatīvi ietekmēt sviedru dziedzeru darbību. Lai mazinātu kāju svīšanu, iegādājieties piemērotus un ērtus ādas apavus. Arī augstpapēžu kurpes kalpo par iemeslu pārmērīgai kāju svīšanai, jo nepareizs spiediens uz pēdas pamatni, kas negatīvi iedarbojas uz sviedru dziedzeriem, rada neatbilstošu sekrētu daudzumu. Tomēr jāatceras, ka kāju svīšanai nav ne kā kopīga ar pedikīru un vairākkārtēju pēdu mazgāšanu dienā. Ja tās svīst pastiprināti, visbiežāk par iemeslu kalpo veģetatīvās nervu sistēmas traucējumi, nepiemērota materiāla un liestes apavi (āda neelpo un tiek nospiesti sviedru dziedzeri). Vairāk kā 90 % gadījumu kāju svīšanu rada anatomiska problēma– šķērsvelves plakanā pēda. Diemžēl to nav iespējams novērst ne regulāri kopjot kājas, ne lietojot dezodorantus, bet gan nepieciešams koriģēt pēdu ar ortopēdisko zolīti, ko ievieto apavos.

Atstāt Komentāru